Ārvalstu pieredze

 Par EPSU konferenci Ukrainā, Kijeva

25.-27.08.2015.

Šajos datumos Kijevā notika Austrumeiropas arodbiedrību grupas konference ar tematu: Izaicinājums arodbiedrībām stingras ekonomijas politikas apstākļos. Arodbiedrību atbilde. No Latvijas puses tajā piedalījas triju nozaru pārstāvji. Tai skaitā LAB Enerģija pr-tāja vietnieks Aivars Āboliņš.

Īsumā raksturojot konferencē runāto jāuzsver sekojoši momenti.

Visā Eiropā ir jūtamas varas un biznesa vēlme vājināt arodbiedrību pozīcijas skarbās ekonomijas politikas apstākļos. It sevišķi smagā situācijā, šobrīd, atrodas Ukrainas arodbiedrības. Sarežģītā sociālekonomiskā situācija, ko izsaukusi austrumos esošai militārais konflikts, korupcijas apmērs ( tikai pēc oficiāliem datiem 50%), bezdarbs, inflācija, ienākumu katastrofāls kritums. Tie ir būtiskākie iemesli dzīves līmeņa krišanai un arodbiedrības ietekmes mazināšanai. Patēriņa cenu indekss ir pakāpies līdz 172%. Valūtas kurs ir krities 2.5 reizes. Komunālo pakalpojumu tarifi aug. Ukrainas gāzes ieguves pašizmaksa ir 50 kapeikas par 1m3, bet patērētājiem pārdot par 7 grivnām. Tai pat laikā Krievijas gāzes kompānija gāzi pārdot par 5 līdz 5.50 grivnām par m3. Minimālā alga valstī ir 50 €. Vid alga medicīnā – 105€, ekonomikā kopumā 177€.

Vara cenšas mazināt a/b iespēju darboties: tiek stingrāk noteikti a/b veidošanas un reģistrācijas noteikumi. Tiek veiktas darbības. Lai atņemtu arodbiedrībām piederošo īpašumus. Samazina soc. apdrošināšanas naudas apmērus un izspiež arodbiedrību no šo līdzekļu pārvaldītāju vidus.

Kopumā Ukrainā arodbiedrībā  ir 8 milj. Biedru, jeb 30% no visiem strādājošiem.

Cilvēki liek lielas cerības uz iestāšanos ES, neapzinoties ka šis process var realizēties tikai attālā nākotnē, ņemot vērā Ukrainas problēmu kopumu un negatīvās blaknes.

Konferencē tika veikti arī divi priekšlasījumi.

Par Ekonomikas socializāciju: ( vērtību definēšana un aizstāvēšana, ultraliberalizācijas negatīvā ietekme, uzvar tas kurš uzspiež sabiedrībai savu vērtību skalu – brīvība, taisnība, solidaritāte)

Par Pakalpojumu ekonomiku: a/b bija sekmīga patēriņa ekonomikas sastāvdaļa, bet pārejot uz pakalpojumu ekonomiku kļuva lieka..

 

Mediācija

 

No 2012.gada 14.-22.februārim piedalījos Krievijas Neatkarīgo arodbiedrību federācijas (FNPR) apmācību seminārā par mediāciju kā alternatīvu strīdus risināšanu darba tiesisko attiecību jomā. Seminārā piedalījās pārstāvji no Latvijas, Ukrainas, Kazahstānas un Azerbaidžānas.  Mācības notika Maskavas Darba un sociālo lietu akadēmijas Arodbiedrību institūtā.

 

Mediācija ir ārpustiesas strīdu risināšanas metode, kura radusies ASV. Mediators (starpnieks) nepieņem lēmumu strīdus situācijā, viņš veicina abu (vai vairāku) pušu samierināšanos, kompromisa meklēšanu. Mediatora uzdevums ir tuvināt strīdus puses, panākt vienošanos, piedāvāt izlīguma variantus

 

Mediācijas principi ir brīvprātība, pušu līdztiesība, mediatora neitralitāte, konfidencialitāte. Mediators vēlāk nedrīkst piedalīties strīda izšķiršanā kā pārstāvis, liecinieks u.tml. Tā kā mediācijā lēmumu pieņem strīdus puses, šis lēmums nav pārsūdzams un ir obligāti izpildāms.

 

Mediācijas īpatnības: izvēles brīvība, līdzdalība lēmuma pieņemšanā, procesa pārtraukšana, konfidencialitāte, elastīgums procesā, mediatora brīva izvēle. Mediācijā nav svarīga kādas puses vaina, atbildība, svarīgākais ir panākt abpusēji pieņemamu vienošanos. Būtiska ir mediatora personība, kurai jābūt ar autoritāti, profesionālam, līdzsvarotam, zinošam, godīgam, neitrālam u.c. Izdevumi par mediatora darbu tiek segti no abām iesaistītajām pusēm pēc vienošanās.

 

J.Mucenieks, 23.02.2012.

WISUTIL konference Vīnē
 
Jānis Apsītis
ZR Arodkomitejas pr-js
2011.g. septembris
 

Pēc Eiropas sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas ( EPSU ) uzaicinājuma, septembra beigās man bija iespēja apmeklēt WISUTIL konferenci Vīnē, ko organizēja Amsterdamas darba pētniecības institūts ( AIAS ) kopā ar Austrijas darba un nodarbinātības Institūtu ( FORBA ) un jau pieminēto EPSU.

WISUTIL projekts ( Wgeindicator support for bargaining in the Utilities sector ) ir par darba samaksas novērtējuma izmantošanu sociālā dialoga sarunās sabiedrisko pakalpojumu sektorā. Šajā projektā tika izmantoti on-line iegūtie dati no 21 Eiropas Savienības dalībvalsts. Diemžēl, jāsaka uzreiz, ka Baltijas valstis šajā projektā netika iekļautas, līdz ar to mums nav salīdzinājuma, kā mēs izskatāmies šī projekta skatījumā. Uz manu jautājumu - kāpēc mēs neesam iekļauti – atbilde bija diezgan nenoteikta – nu Jūs jau neesiet vienīgie, kas nav iekļauti. Patiesībā bez mums vēl paliek Grieķija un Kipra.

On-line aptaujas gaitā tika iegūtas vairāk kā 10 tūkstošu respondentu atbildes par darba samaksu, darba laiku un darba apstākļiem darba vietas raksturojumu , kā arī daži personālie dati – izglītība, vecums un dzimums. Iegūtie dati ataino tirgus liberalizācijas, privatizācijas un globalizācijas tendences sabiedrisko pakalpojumu ( elektroenerģētikas, gāzes, ūdens apgādes un atkritumu ) sektorā un šo faktoru ietekmi uz tehnoloģisko procesu, darba samaksu, darba apstākļiem, nodarbinātības struktūru un kvalifikācijas līmeni Eiropas Savienības valstīs.

Konferences gaitā tika sniegtas prezentācijas par :

1. Tirgus struktūrām un tendencēm.

Savā turpmākajā izklāstā es sniegšu informāciju par lietām, kas attiecas uz Enerģētikas jomu- kā mums saistošāko.

2000. – 2007. gados notika plaša elektroenerģijas tirgus liberalizācija un privatizācija. Izveidojās lielas kompānijas. Eiropas elektroenerģijas tirgū dominē septiņas lielākās kompānijas ( t.s. septiņi brāļi ) un tās ir GDF SUEZ – Francija, EON – Vācija, EDF – Francijas grupa, ENEL – Itālija, RWE – Vācija, Iberdrola – Spānija un Wattenfall – Zviedrija. Ja runājam par īpašumu piederību – tad caurmērā puse ir privātās kompānijas un puse valsts kompānijas. Bet šajā ziņā starp valstīm tomēr pastāv arī būtiskas atšķirības – Beļģijā, Čehijā un Anglijā – pārsvarā privātās, bet Francijā, Bulgārijā un Zviedrijā – valsts. 

Jaunu tehnoloģiju, privatizācijas un liberalizācijas rezultātā nodarbinātība enerģētikas sektorā ES šajos gados ir samazinājusies par 30%, Anglijā pat par 50 %.

Nodarbinātības jomā notiek pāreja :

-          No „zilajām apkaklītēm” (strādnieki) uz „baltajām apkaklītēm”(kalpotāji),

-          Palielinās kvalificētu darbinieku un sieviešu nodarbinātība,

-          Pāreja no tehniskajām prasmēm ( izņemot IT ) uz komerciālām un klientu apkalpošanas prasmēm,

-          Rodas jaunas darba vietas – kā zvanu centru aģenti un elektrības tirgotāji.

Jāsaka, ka šādu nodarbinātības restrukturizāciju mēs jau jūtam arī Latvenergo sistēmā.

 

2. Algas, stundu bruto algas un virsstundu samaksa.

            Visās aptaujas valstīs ( izņemot Somiju ) vidējās algas enerģētikas sektorā ir augstākas par vidējām algām valstī un pārējos sabiedrisko pakalpojumu sektoros. Šeit nav vērts runāt par algu absolūtajiem lielumiem, jo tie ir relatīvi katrā valstī. Vidējās algas valsts sektorā ir zemākas kā privātajā. Somijā, Francijā, Vācijā un Zviedrijā - par 10%, Beļģijā, Čehijā, Polijā – par 15-22%, Ungārijā un Anglijā – ap 30%.

Ja skatāmies par nodarbināto grupām, tad augstākā samaksa ir vadītājiem, profesionāļiem un tehniķiem, vidēja – kvalificētiem strādniekiem un operatoriem, bet zemākā – kantora darbiniekiem un pārdošanas personālam. Lielākos uzņēmumos arī algas ir augstākas. Piemēram Ungārijā un Čehijā pat par 50 %. Vīrieši parasti ir atalgoti labāk kā sievietes. Polijā un Spānijā sievietes pelna par 25% mazāk kā vīrieši, Vācijā un Anglijā ap 18 % mazāk. Pārējās valstīs ap 12% mazāk. Vēl tiek sniegti dati- cik % no peļņas dažādās kompānijās sastāda darba alga.

3. Darba apstākļi, darba nedēļas garums, virsstundu darbs un neregulārais          ( maiņu ) darbs.

            Pēc aptaujas rezultātiem zemākā darba drošība darbinieku skatījumā ir Anglijā un Ungārijā, bet augstākā Vācijā un Zviedrijā. Darba nedēļas garums ES valstīs svārstās no 32-44 stundām nedēļā. Virsstundu darbs sabiedrisko pakalpojumu sektorā visbiežāk parādās enerģētikā.

4. Darbinieku aptvere ar koplīgumiem un darbinieku pārstāvniecība.

            Enerģētikas sektorā visās aptaujas valstīs ir sektoriālie vai kompāniju koplīgumi, taču ar dažādu darbinieku aptveres procentu. Tā piemēram Bulgārijā šis procents ir 30, bet Portugālē tikai 11.

            Konferences prezentācijās par apskatāmajiem jautājumiem tika parādītas daudzas diagrammas, tomēr žēl, ka starp tām nebija Latvijas rādītāju, līdz ar to mēs tā īsti nezinām savu vietu dažādos skatījumos Eiropas Valstu vidū.

Ir paredzēts, ka šādu datu apkopošana turpināsies, un tad, cerams, tiks iekļautas arī Baltijas valstis un mēs varēsim gūt salīdzinājumu, droši vien dažās jomās ne visai patīkamu.

 
Par stāvokli NVS valstu arodbiedrībās
 

2011.gada martā Maskavā notika Starptautiskās arodbiedrību apvienības „Elektroprofsojuz” 4.konference, kurā piedalījos viesa statusā. Stāvokli arodbiedrībās un valstu ekonomikā raksturo pievienotā tabula.

 
  Armēnija Baltkrievija Kazahstāna Krievija Ukraina Latvija
A/b biedru skaits 10882 95057 29740 598024 270030 3744
2006/2010 +324 -845 -2470 -12173 -30350 -153
Biedri (%) 94,6 95 73 74,4 92,4 72,1
T.sk.pensionāri 1631 8639 3110 - 39000 171
T.sk.jaunatne (%) 30 19 30 - - -
Vid.alga (USD)/pieaug. 398/+101 503/+102 550/+302 1086/+483 505/+219 -
Min.alga (USD)/pieaug. 82/+27 133 102 142/+100 112/+33 410
Iztikas minim. (USD) 125 175 102 - 132 -
Inflācija 2010.g. 8,2 6,75 6,2 8,8 15,9 4,5
Vidējā pensija (USD)/pieaug. 65/+23 150/+22 125/+50 204/+196 125/+30 -
Saraž.el.enerģ. pašizmaksa (USD) 5,25 - - - - -
Gada patēriņš uz 1 iedz. kWh 1631 3639 4810 6796 3676 -
Vid.tarifs (USD) 6,75 9,62 3,6 5,38 5,0 16,9
Tarifs ražošanā 5,57 10,71 2,75 5,13 7,3 -
Tarifs mājsaimniecībām 7,89 6,05 4,04 4,77 3,64 16,9
 

Visi salīdzinošie dati 2006.gads pret 2010.gadu. Visi dati attiecas tikai uz elektroenerģijas uzņēmumiem.

 

Delegāti atzīmēja, ka valstīs, kur pilnīgi vai daļēji privatizēti elektroenerģijas uzņēmumi, notiek to vairākkārtēja pirkšana – pārdošana. Ukrainā dažas apgabalu pašvaldības uzskata, ka jāatpērk no privātām kompānijām uzņēmumi.. Kazahstānā, kur visi ražošanas, pārvaldes uzņēmumi tika privatizēti, 90% ir vairakkārt pārdoti. Kā redzams no pievienotās tabulas, valstīs, kurās lielākā daļa uzņēmumi ir privatizēti (Krievija, Kazahstāna, Ukraina), ir arī zemāka arodbiedrību pārstāvniecība. Notika ražošanas apjomu samazināšanās.

 

Jāatzīmē sociālās garantijas darbiniekiem un pensionāriem. Maskavā pensionāriem visu veidu transports ir par brīvu, ārstu izrakstītie medikamenti – arī par brīvu. Komunālie maksājumi par dzīvokli jāmaksā 50% apmērā.

 
Jānis Garaissils
 

 

 

Kursos Florencē
 

2011.gada pavasara pirmo nedēļu man bija izdevība pavadīt Florencē Eiropas arodbiedrību Institūta organizētajos kursos „ Eiropas darba tirgus mobilitāte : migrantu tiesības”

Izdevumus par lidojumu un uzturēšanos viesnīcā sedza jau pieminētai Institūts – līdz ar to šādi organizēti kursi mums ir izdevīgi. Kursu dalībnieki bija pa vienam no Baltijas valstīm, Čehijas, Zviedrijas, Skotijas, Rumānijas un pa vairākiem no Somijas, Beļģijas un Itālijas – kopumā 16 dalībnieki.

            Kursu laikā tika izskatītas tādas tēmas kā :

-          Brīva darbaspēka kustība Eiropas Savienībā

-          Sociālās un darba tiesības mobilajiem un migrantu darbiniekiem

-          Diskriminācija un ksenofobija

-          Arodbiedrību aktivitātes mobilo un migrantu darbinieku aizstāvībai.

Tēmu apguvei tika izmantota grupu darba metode – tas ir – visi klausītāji tika sadalīti četrās darba grupās un grupas iekšienē katras valsts pārstāvis sniedza savu pieredzi vai nākotnes redzējumu par doto tēmu. Pēc darba grupās visi atkal sanāca kopā un kāds no grupas sniedza rezumējumu par grupā pārrunāto. Tā ka šādos kursos ar klausīšanos vien nepietiek , ir vajadzīga aktīva iesaistīšanās tēmas iztirzāšanā. 

            Jāsaka, ka Latvijai vēl ir maza pieredze mobilo un migrantu darbinieku nodarbināšanā un to darba un sociālo jautājumu risināšanā. Jāpaskaidro, ka mobilais darbinieks ir tāds, kurš darba meklējumos pārvietojas Eiropas Savienības ietvaros, bet migrants nāk no trešajām valstīm. Vecajām Eiropas Savienības valstīm šāda darbinieku kustība ir sākusies jau pēc otrā pasaules kara un šo darbinieku īpatsvars ir būtisks. Piemēram, Itālijā tādu darbinieku ir ap trīs miljoni un Anglijā ap miljonu. Tāpēc arī vairākās Eiropas valstu arodbiedrību federācijās ir dienesti un darbinieki, kuru kompetencēs ir migrantu darba un sociālo tiesību uzraudzība.

            Mēs Latvija šobrīd esam „sūtošā” valsts , tas nozīmē, ka vairāku desmitu reižu vairāk darbinieku no valsts izbrauc nekā ierodas. Ir dati, ka Īrijā šobrīd atrodas ap 50 tūkstoši Latvijas darbinieku, Anglijā ap 20 tūkst., vēl ir arī Skandināvijas valstīs un tūlīt būs arī Vācijā. Tajā pat laikā Latvijā šī gada sākumā skaitījās ap pieci tūkstoši legālu mobilo un migrantu darbinieku.

            Saprotams, ka mūsu darbinieki ārvalstīs vairāk vai mazāk gan subjektīvu gan objektīvu iemeslu dēļ tiek diskriminēti. Tāpēc svarīgi, lai aizbraucēji jau pirms došanās prom zinātu, kas viņus sagaida un kādas ir viņu tiesības. Tieši tāpēc jaunajās darba vietās viņiem vajag saistīties ar vietējām arodbiedrībām, jo tās vienīgās viņu darba un sociālo tiesību un interešu aizstāves.  

 
Jānis Apsītis
Latvenergo Ziemeļu reģiona

Arodkomitejas priekšsēdētājs

 

Augstsprieguma tīkla arodorganizācijas arodaktīva izbraukuma sēde Igaunijā
 
Ir pagājis gads un Augstsprieguma tīkla arodorganizācija devās ikgadējā izbraukuma sēdē (jau trešo gadu)- šogad uz Igauniju.
Braucienā piedalījās „Augstsprieguma tīkla Arodorganizācijas” arodorganizatori, kā arī uzticības personas darba aizsardzībā. Galvenais brauciena mērķis bija tikšanās ar Igaunijas kolēģiem, kas iepazīstināja mūs ar enerģētiķu arodbiedrības darbību un situāciju savā valstī enerģētikas nozarē. Ne mazāk svarīga bija arī arodorganizācijas priekšsēdētāja un komitejas locekļu atskaite par 2009.gadā izdarīto, kā arī diskusija par aktuālajiem arodaktīvistu uzdotajiem jautājumiem. Arodkomitejas priekšsēdētājs pirms trijām dienām atgriezās no mācībām Maskavā - „Darba un sociālo attiecību akadēmijā” - arodbiedrībām piederošs institūts, tāpēc varēja dalīties ar svaigi iegūto informāciju par Krievijas arodbiedrībām un to aktivitātēm.
Pa ceļam apstājāmies Valmieras apakšstacijas bāzē, kur patreiz notiek šī gada AS „Augstsprieguma tīkls” lielākie investīciju darbi – apakšstacijas rekonstrukcija. Nākošā pieturvieta bija Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā – Tartu, kas tiek dēvēta arī par „labo domu pilsētu”. Papildinājuši savas labās domas, iebaudījuši pusdienas un drosmīgākie apmeklējuši 4 - dimensiju kino „AHHAA” centrā, devāmies uz ziemeļiem, līdz nokļuvām pie Somu jūras līča stāvā krasta, kur mūsu naktsmājas bija „Saka hotel”. Izturīgākie vēl paspēja baudīt grandiozo skatu no stāvkrastā izveidotā skatu laukuma, kā arī nokāpt līdz tā pakājei jūras malā.
„Saka hotel” viesmīlīgie saimnieki bija sagatavojuši ne tikai gardas vakariņas, bet arī atvēlēja telpu , lai satiktos un dalītos pieredzē ar igauņu kolēģiem – Sander Vaikima (priekšsēdētājs - Igaunijas enerģētiķu arodbiedrība), Tonis Horeb (galvenā uzticības persona – Elering).
Mūsu saruna ilga apmēram divas stundas, tā notika krievu valodā. Igauņu savdabīgais akcents un vājā krievu valoda brīžiem radīja grūtības uztvert sacīto, taču neskatoties uz to, mūsu arodorganizatori „apbēra” viņus ar jautājumiem. Tika izrunāti arī valstiski svarīgi jautājumi un arī pieminētas tuvojošās pašvaldību vēlēšanas Igaunijā, kurās var nobalsot arī internetā.
 Sander Vaikima iepazīstināja mūs vispārīgi ar Igaunijas enerģētiķu arodbiedrību: kādas organizācijas ir pārstāvētas, ka viņiem ir apmēram 3000 biedru, viņi bija gatavojušies, ka stipri samazināsies biedru skaits, bet tas nenotika. Šai arodbiedrībai ir izveidojusies vēl viena konkurentu arodbiedrība, bet tajā ir niecīgs skaits biedru. Jāatzīmē, ka ļoti daudz strādājošie enerģētikas jomā ir „krieviski runājošie”, vecākajiem darbiniekiem vēl nesenā atmiņā padomju laiku arodbiedrību darbība. Runājot par sociālām garantijām, tās ir nedaudz atšķirīgas, bet radās iespaids, ka pietiekoši labas, salīdzinot ar citām nozarēm. Koplīgumā ietvertie labumi stipri līdzīgi mūsu koplīguma labumiem. Vidējā alga energokompānijā ir nedaudz augstāka par AS „Latvenergo” koncerna vidējo algu.
„Elering” ir pārvades tīkla kompānija Igaunijā, kas ietilpst „Eesti Energia” sastāvā, šīs energokompānijas struktūru var aplūkot mājaslapā - http://www.energia.ee. „Elering” darbības joma ir tāda pati, kā AS „Augstsprieguma tīkls” Latvijā, līdz ar to” Elering” pārstāvja stāstījums, ļoti interesēja mūsu darbiniekus. Tonis Horeb pastāstīja, ka uzņēmums ir izvēlējies šādu darbības modeli: uzņēmumā pavisam strādā 140 darbinieku, no kuriem apmēram 30 tehniskie darbinieki, kas izpilda apsekošanu iekārtām un stāda remontu grafikus, pārējie darbinieki nodarbojas ar konkursu materiālu gatavošanu, izskatīšanu, kontrolēšanu utt. – respektīvi darbu nodošanu apkalpojošajām privātfirmām. Igaunijā un Latvijā augstsprieguma līniju garums un augstsprieguma apakšstaciju skaits ir līdzīgs, tāpēc mums šķita interesanti, ka šāds modelis ir darboties spējīgs. Mūsu speciālisti apšauba faktu, par šāda saimniekošanas modeļa ilgmūžību. Iespējams, ka īstermiņā, tas ir lētāks (taupot uz kvalitāti un ekspluatācijas darbiem), taču nākotnē sekas ir neprognozējamas, un līdz ar to energosistēmas drošība ir apdraudēta. Pārsvarā viņi ir atteikušies no ekspluatācijas pārbaužu veikšanas jaunajām iekārtām. Viņiem nav problēmas aizstāvēt pārvades tarifu regulatoram, jo ir mazas personāla izmaksas, visiem darbiem tiek rīkoti konkursi un regulatoram nav argumentu, lai iebilstu par šī darba cenu.
     Otrajā dienā turpinājām iepazīties ar Igaunijas ziemeļaustrumiem jeb Ida-Virumaa. Apskatījām augstāko ūdenskritumu Baltijā- Valastes ūdenskritumu, kura augstums ir aptuveni 26 m. Ūdenskritums izveidojies 1970-to gadu vidū, kad šeit tika veikti meliorācijas darbi un izveidots grāvis. Līdz ar to grāvis vēl nav izveidojis sev izteiktu ieleju. Arī ūdenskritums šeit pašlaik tikai uzsācis veidot savu profilu - tomēr tas izveidojis "svaigu" iežu atsegumu un līdz ar to ir ļoti interesants ģeologiem.Laika gaitā ūdenskritums kļūst aizvien augstāks - krītošais ūdens deldē savu pamatni, padarot to aizvien zemāku. Iepretim ūdenskritumam ir izbūvēta skatu platforma, lai pilnvērtīgāk izbaudītu tā spēku un daili.                                          
 Tad sekoja, Kohtla- Nomme šahtas- muzeja apmeklējums. Tur 10m dziļumā tika iegūts degakmens. Degslāneklis vai degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis. Pēc ķīmiskā sastāva ļoti līdzīgs naftai. Degakmens ir veidojies 450 miljonus gadu no dzīvnieku un augu atliekām. Kohtla- Nomme šahta vairs nenodarbojas ar degakmens ieguvi un daļa šahtas ir pārvērsta par muzeju, kura gidi ir bijušie šahtas darbinieki. Saglabāti reālie degakmens ieguves instrumenti un viss šahtas aprīkojums, darba mašīnas, un darbinieku pārvadāšanai paredzētais vilcieniņš.
 Tas viss palīdzēja labāk saprast tos skarbos darba apstākļus, ar kādiem ik dienu bija jāsastopas cilvēkiem, strādājot pazemē. Bija iespēja pamēģināt “iegūt” degakmeni pašiem.
Igaunijā degakmeni iegūst vairākos atklāta tipa karjeros, kā arī divās šahtās. Degakmeni galvenokārt izmanto elektrības ražošanai – to dedzina TEC-os, kā arī no tā ražo, jeb izspiež eļļu. Igauņi paši apgalvo, ka ir aprēķinājuši un degakmens viņiem pietiek vēl apmēram 100 gadiem, lai ražotu elektrību. TEC-iem ir paredzētas rekonstrukcijas, lai samazinātu izmešu daudzumu atmosfērā.
   Pēc tam sekoja atpakaļceļš garām plašajam Peipusam, caur Tartu uz mājām. Tartu neliela pauze un kopbilde pie Tartu Rātsnama. Ceļā vēl tika pārspriests dzirdētais no igauņu kolēģiem, salīdzināts ar mūsu pieredzi, tika apspriesti nākotnes plāni mūsu Augstsprieguma tīkla arodorganizācijai.
 
Autoru kolektīvs: I.Dreiblathena, I.Vītoliņa, A.Dišlers
 
 
Mācību seminārā Maskavā (J.Stalidzāne, A.Dišlers, I.Sīpola)
 
Krievijas Darba un sociālo attiecību akadēmija organizēja mācību semināru Maskavā. No Latvijas seminārā piedalījās 20 dažādu nozaru arodbiedrību pārstāvji. No LAB „Enerģija” piedalījās J.Stalidzāne (LAB „Enerģija” priekšsēdētāja), A.Dišlers (AS „Augstsprieguma tīkls” arodorganizācijas priekšsēdētājs), I.Sīpola (arodorganizācijas „Kaskāde” priekšsēdētāja). Latvenergo atbalstīja A.Dišlera un I.Sīpolas dalību seminārā, apmaksājot ceļa izdevumus.
 
Akadēmijas rektors mūs iepazīstināja ar Akadēmijas uzdevumiem, esošo situāciju un perspektīvajiem plāniem. Akadēmija pieder Neatkarīgajai Krievijas arodbiedrību konfederācijai. Akadēmija sagatavo speciālistus vairākās nozarēs: ekonomika, menedžments, personāla vadība, statistika, lingvistika, jurisprudence, politoloģija u.c. Kopā 29 programmas, kurās mācās vairāk kā 40`000 studentu. Katrai programmai paralēli tiek pasniegtas galvenās ievirzes arodbiedrības darbā. 2008.gadā aizstāvētas 63 doktoru kandidātu disertācijas un 3 doktoru disertācijas.
 
Akadēmijas ieņēmumi tiek tērēti arodbiedrības darba popularizēšanai. Arodbiedrības biedru mācību maksas atlaidēm, arodbiedrības institūta uzturēšanai, kopā arodbiedrības darba atbalstam tērē 278,59 miljonus rubļu (5,57 miljoni latu). Lekcijas mums lasīja profesori ar lielu pieredzi ārvalstīs (ASV, Vācija, Francija) un augstu sagatavotības līmeni.
 
Klausījāmies profesoru Popovu (lekcija „Sociālais dialogs sociālās partnerības sistēmā”). Profesoru Bariss, kurš dzīvojis arī Latvijā, nolasīja lekciju „Postpadomju valstu attīstības tendences un perspektīvas”. Par aktuālajām arodbiedrības kustības problēmām mūs iepazīstināja profesors Surikovs. Par darba algu sistēmas pilnveidošanas iespējām, koplīguma un arodbiedrību lomu tās pilnveidošanā lasīja profesors Žukovs. Par sociāli atbildīgas valsts arodbiedrības lomu lasīja profesors Kosenko. Par sociālās atbildības standartiem – profesors Papajevs. Par Krievijas arodbiedrību starptautisko darbību – profesors Sidorovs.
 
Krievijas Konstitūcijā ir iekļauts punkts, ka tā ir sociāli atbildīga valsts. Protams, dabā līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams, ko viņi godīgi atzīst. Taču šis formulējums dod arodbiedrībai iespējas censties panākt uzlabojumus sociālajā jomā gan valstī kopumā, gan arī slēdzot darba koplīgumus arī nozarēs un uzņēmumos, atsaucoties tieši uz šo punktu.
 
Mums interesanti bija dzirdēt, ka akadēmijas profesori sagatavojuši iesniegšanai Krievijas Valsts domē priekšlikums par sociālo auditu. Sociālais audits – specifiska analīzes forma, sociālās vides revīzija, lai atklātu sociālos riskus un izstrādātu priekšlikumus risku mazināšanai valsts mērogā, nozares mērogā, apgabala mērogā, uzņēmuma mērogā. Profesori patreiz strādā pie sociālo standartu izstrādes. Viņi, protams, to arī varēs izdarīt, jo akadēmijā strādā 72 zinātņu doktori un profesori, 216 zinātņu doktoru kandidāti un docenti.
 
Iepazīstieties ar salīdzinošo tabulu, kur ir apkopoti dati par tradicionālo vadības modeli un mūsdienīgo vadības modeli.
Nr.
Pazīmes
Tradicionālais modelis
Mūsdienīgais modelis
1.
Izšķirošais ražošanas faktors
Finansu kapitāls
Cilvēkresursi
2.
Uzņēmuma mērķis
Peļņas gūšana
Sasniegt, apsteigt konkurentus
3.
Uzņēmuma funkciju mijiedarbība
Galvenā – ekonomiskā funkcija. Sociālā funkcija – blakus funkcija
Sociālā funkcija pārklājas ar ekonomisko funkciju
4.
Vadības veids
Finansu vadība
Sociālais menedžments
5.
Galvenais vadības mērķis
Ekonomiska efektivitāte
Cilvēkresursu mobilizācija
6.
Algotā darbinieka loma
„Skrūvīte” tehnoloģiskajā mehānismā
Līdzdalībnieks vispārējā korporatīvajā darbībā
7.
Attiecību veids starp vadību un personālu
Vadība – domā, darbinieks – izpilda
Visu korporatīvās darbības dalībnieku radošo spēku apvienošana
8.
Vadības subjekts un objekts
Vadība – subjekts, darbinieki – objekts
Darbinieki – vadības objekts un subjekts
9.
Vadības stils
Autoritārs
Ar līdzdalības elementiem
10.
Vadības metodes
Administratīvas, ekonomiski pamatotas
Metodes, kas balstītas korporatīvajā atbildībā
11.
Informācija
Stingri ierobežota
Maksimāli atvērta
12.
Vadības tiesību atzīšana
Vadītāja formāls statuss
Neformālais līderis un profesionalitāte
13.
Vadībai pietuvinātie
„Svīta”, tieši padota vadībai
„Komanda” ar profesionāļiem un līdzīgi domājošiem
14.
Vadības ievirze
Uzņēmuma iekšienē
Lielāka uzmanība ārējai videi
15.
Sociālo konfliktu risināšanas veids
Pārākām spēka metodēm, neizslēdzot lokautus un streikus
Centieni sasniegt sociālo konsensusu, izmantojot sociālo auditu
Ir vērts padomāt, vai mūsu firma tiešām tiek vadīta mūsdienīgi.
 
Iepazīstieties otru tabulu „Salīdzinoša analīze tradicionālajiem rādītājiem par finansu vadību un mūsdienīgie vadības rādītāji, attiecināti uz cilvēku resursiem”
Tradicionālie rādītāji
Mūsdienu rādītāji
Peļņa
Konkurētspēja
Investīciju efektivitāte
Personāla efektivitāte
Kapitāla tēriņi
Personāla tēriņi
Finansu balansa struktūra
Personāla kvalificēta struktūra
Izmaiņas finansiālajā balansā
Izmaiņas personāla sastāvā
Pamatlīdzekļu amortizācija
Personāla potenciāla izmantošana
Kapitāla investīciju plāns
Personāla attīstības plāns
Kapitāla struktūra
Personāla motivācijas struktūra
Kapitāla pieaugums
Izdevumi personāla apmācībai un sagatavošanai
Īstermiņa un ilgtermiņa finansēšana
Izdevumu plānošana, lai nodrošinātu saziņu ar menedžeriem, vides aizsardzību, lokālo sociālo infrastruktūru
Finansu risku minimums
Sociālo risku minimums
Mums bija lieliska iespēja tikties ar priekšsēdētāju Vasīliju Bondarevu, kas pārstāv mūsu nozares arodbiedrību – Starptautiskā apvienība “Elektroarodbiedrība”. Bondareva kungs mums izstāstīja par energosistēmu Krievijā, pēc rekonstrukcijas, ko paveica viņu enerģētikas ministrs Čubaiss ar savu darba grupu. Enerģētikas restrukturizācijas galvenie virzieni bija šādi:
  1. atbrīvoties no darbiem, kas nav saistīti ar enerģētiku;
  2. atbrīvoties no enerģētikas nozari apkalpojošiem servisiem;
  3. privatizēt ģenerāciju, sadales tīklus un pārdošanu.
Dažādās NVS valstīs enerģētikas sistēmas piederības ir atšķirīgas – respektīvi, akciju procentuālais sadalījums starp īpašniekiem ir dažāds. Bet kopumā visi šie trīs restrukturizācijas plāna punkti ir izpildīti. Teiksim kā piemēru var minēt Krieviju, kurā izveidoja vairumģenerācijas staciju, kurā ir apvienojušies 6 ražotāji. Savukārt TEC ir izveidojuši 14 ģenerējošās firmas. Ceturtā daļa no visiem Krievijas ražotājiem elektrību tirgo brīvajā tirgū. Atomstacijas ir palikušas valsts pārraudzībā, jo atomdegvielu dod valsts. Pats kuriozākais ir tas, ka no visas šīs ražotņu privatizēšanas valsts nav ieguvusi nevienu rubli, jo ir vienošanās, ka jaunie īpašnieki, šo ražotņu vērtības summu investē pašās ražotnēs, kas diemžēl pagaidām nav noticis.
 
Visi remonti ir nodoti uz malu un tos veic remontkompānijas, kas ir privātas. Kad visa enerģētika bija valsts pārziņā, tad remontatslēdznieks saņēma 42`000 rubļus (apmēram 700 Ls), tagad pie privātā uzņēmēja 18`000 rubļus (apmēram 300 Ls). Remonti tiek veikti nekvalitatīvi, tāpēc, kā uzskata Vasīlijs, arī notika Sajānu – Šušenskas hidroelektrostacijas avārija.
 
Kopumā Krievijā šīs restrukturizācijas laikā atbrīvoti apmēram 200`000 (30-35%) darbinieki, no kuriem 50`000 pārgāja uz privātajām firmām, kas apkalpo energokompāniju, pārējie 150`000 – atbrīvoti.
 
Izstrādājot likumdošanu šai restrukturizācijai, arodbiedrībai izdevās panākt, lai likumā ieraksta, ka atbrīvotajam izmaksā no 3 – 5 mēnešalgām. Darbiniekiem šī atbrīvošanas kompensācija ir bijusi no 40`000 – 200`000 rubļi (667 – 3334 Ls).
 
Sadales tīkls pagaidām vēl nav privatizēts, bet par to domā.
 
Pārvades sistēmas operators un maģistrālās (pārvades) līnijas pieder valstij. Pārvades uzņēmumā strādā apmēram 21`000 darbinieku.

 Somijas pieredze

J.Mucenieks, 15.10.2009.
 
Somijā arodbiedrības darbība ir strukturēta gan nozaru līmenī, gan darbinieku darba rakstura līmenī. Proti, tur ir trīs enerģētikas nozares arodbiedrības: „zilo apkaklīšu” (strādnieku) arodbiedrība, „balto apkaklīšu” (inženieru) arodbiedrība un „akadēmiķu” (zinātnieku) arodbiedrība. Šādam dalījumam ir senas tradīcijas un vēsturiskā pieredze, tomēr ir bijuši arī mēģinājumu esošās arodbiedrības apvienot tikai nozares līmenī. Taču saplūšana vēl nav notikusi.
 
Piemēram, enerģētiķu „zilo apkaklīšu” (darbinieku) arodbiedrība apvieno ap 31’000 darbinieku, kas ir nodarbināti enerģētikā, telekomunikācijās, elektroinstalācijas darbos u.c. Biedru naudas apmērs ir 1,4% no darba samaksas, t.i.:
0,9% - arodbiedrības centram;
0,2% - arodbiedrības dalīborganizācijai;
0,25% - bezdarbnieku pabalstu fondā;
0,05 – streiku atbalsta fondā.
Biedru nauda netiek aplikta ar nodokļiem, tādejādi faktiskās samaksātās biedra naudas apmērs ir uz pusi mazāks. Ja darbinieks nav arodbiedrības biedrs, tad bezdarba gadījumā, pabalsts ir pat trīs reizes mazāks, nekā arodbiedrības biedram ar tādu pašu algu.
 
Aptuveni 90% no enerģētikā nodarbinātajiem strādniekiem ir arodbiedrības biedri.
 
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju (M.Pužuls)
 
ESF projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros pieredzes apmaiņas nolūkā no 22.līdz 25.martam LBAS un nozaru arodbiedrību darbinieku grupu – Z.Grundberga, I.Gradkovska, M.Pužuls, Z.Antapsons, K Rācenājs, V.Novikovs un Ā.Smildziņš. Helsinkos SAK (Somijas Arodbiedrību Centrālā Organizācija) un STTK (Somijas Kalpotāju Konfederācija) abu centrālo arodbiedrību vadošie speciālisti iepazīstināja  ar situāciju Somijas darba tirgū, arodbiedrību lomu tajā, sociālā dialoga nosacījumiem un praksi, darba koplīgumu noslēgšanu, darbinieku pārstāvju un darba aizsardzības uzticības personu statusu un lomu iepriekšminētajās darbībās.
Strādnieku apvienošanās kustība Somijā aizsākās jau 19.g.s.otrajā pusē, taču plašāka arodbiedrību kustība izvērsās tikai pēc Otrā pasaules kara. un darba tirgus partneru normālas sarunu attiecības iedibinājās pagājušā g.s.60-tajos gados. Somijas arodbiedrības ir pārdzīvojušas smagus veidošanās un attīstības procesus gan pašās arodbiedrībās, gan arī attiecībās ar darba devējiem un to organizācijām un arī valdību. Šodien arodbiedrības ir labi organizētas un stipras - apmēram 85% nodarbināto ir arodbiedrības biedri.
Kolektīvās pārrunu  un darba koplīgumu noslēgšanas pamatā ir adaptēta Vācijas likumdošanas sistēma.  Tā sauktajā privātajā sektorā, piemēram, ir 4 līmeņu vienošanās/līgumi:
● centrālā jeb ģenerālā vienošanās („jumta līgums”), ko noslēdz darba devēju un darbinieku centrālās organizācijas. Šī vienošanās (koplīgums) praktiski aptver visnozīmīgākās nozares kā, piemēram, celtniecības sektoru, metālrūpniecību un citas, kā arī nosaka minimālās algas.
● vienošanās nozaru līmenī – noslēdz nozares darba devēju asociācijas un arodbiedrība;
Abas vienošanās attiecas uz visiem darba devējiem un darbiniekiem. Uzņēmuma līmeni – vienošanās starp arodbiedrību un darba devēju:
● darba koplīgums uzņēmumā;
● darba līgums.
Starp Somijas darbiniekiem un darba devēju organizāciju ir vienošanās par saprātīgu ienākumu politiku, kur ieguvumi ir: augsta nodarbinātība; zema inflācija; sociālais miers; algu pieaugums; nodokļu atvieglojumi; ikgadējā atvaļinājuma pabalsts; ģimenes dzīves pārmaiņas; darba stundu samazinājums.
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir 4 nedēļas vasarā un viena nedēļa ziemā.  
Somijā, līdzīgi kā pārējās Ziemeļvalstīs, ir labas „sociālā dialoga” tradīcijas un SDO konvenciju un ES direktīvu prasību ieviešana šajā jomā nav radījusi sevišķas problēmas. Zviedrijas pieredze veicinājusi Somijā labklājību, funkcionējošu darba tirgu, vienlīdzību un izglītību u.t.t.
            Somijā ir 5,3 milj. iedzīvotāju; labi organizēta sabiedrība, korupcijas līmenis zems. Normālais darba laiks – 8 stundas, 40 stundas nedēļā. Virsstundu samaksa +50/100%, darbs sestdienās - +100%. Algu līmenis (2006.gadā) – Dānijā 14,79 eiro/stundā, Somijā 14,79 eiro/stundā, Latvijā – 2,30 eiro/stundā. Vidējā darba alga valstī - 2734 eiro/mēnesī; vidējā pensija - 1154 eiro/mēnesī
            Kopš 2004.gada darba inspekcijai ir reālas algu kontroles tiesības. Arī kriminālpolicija piedalās algu uzraudzībā un kopš 2004.gada ir speciāla vienība organizētā un „profesionālā” algu dempinga, kas bieži ir saistīts ar citiem ekonomiskajiem noziegumiem, atklāšanai.
            2006.gadā notikuši vairāk nekā 146 tūkstoši nelaimes gadījumi darbā, puse no tiem ar darbnespējas laiku mazāku par 4 dienām, darba vietā vai braucienā uz darbu vai no darba bojā gājis 71 darbinieks – 28 gadījumi mazāk nekā 2005.gadā. Latvijā, rēķinot uz 100 000 strādājošiem, ik gadus notiek 2x vairāk nāves gadījumu, bet kopējais nelaimes gadījumu skaits darbā – 20x mazāk nekā Somijā!
            Somijas arodbiedrības ir labi organizētas, streiki nenotiek bieži, bet tie var būt ļoti efektīvi. Protams, vispārējā ekonomiskā krīze skārusi arī šo valstī, taču tās iedarbība ir daudz mazāka nekā Latvijā. Mums tika skaidrots, ka šodien ekonomika ir apstājusies nulles punktā, un proti, nav pieauguma tendences. Uz ielas neredzējām tik norūpējušās sejas kā Rīgā.

 

 

 

Augstsprieguma tīkla arodorganizācijas
arodaktīvistu izbraukuma sēde uz Lietuvu
(Aivis Dišlers)
 
2008.gada 16., 17. oktobrī „Augstsprieguma tīkla Arodorganizācija” organizēja saviem arodorganizatoriem un darba uzticības personām izbraukuma sēdi uz Lietuvu. Tika pieaicināti arī Lietuvas kolēģi, kas iepazīstināja mūs ar arodbiedrību situāciju valstī un enerģētikas nozarē.
Pirmajā dienā devāmies uz Viļņu, kur lietuviešu kolēģi mums bija noorganizējuši nelielu ekskursiju pa vecpilsētu. Pēcpusdienā devāmies uz naktsmājām, kurās tad arī izrunājām mūsu arodbiedrības aktuālās problēmas. Pēc vakariņām mūs ar savu klātbūtni pagodināja Lietuvas arodbiedrību konfederācijas enerģētikas nozares priekšsēdētājs Juozas Neverauskas un šīs pašas konfederācijas jauniešu padomes priekšsēdētājs Darius. Viņi mūs iepazīstināja ar situāciju valstī - arodbiedrību kontekstā. Lietuvā enerģētikas sektorā arodbiedrībās ir apmēram 30% no strādājošajiem.
Pēc Lietuvas normatīvajiem aktiem – darba devējam arodbiedrības biedra atbrīvošana no darba nav jāsaskaņo ar arodbiedrību, taču arodbiedrības aktīvi strādā un informē savus biedrus par atbrīvošanu, kā tai pareizi juridiski ir jānotiek. Piemēram, viņi aicina biedrus pēc darba devēja iniciatīvas neiet projām no darba uz pušu vienošanos, jo tas ļauj darba devējam pieņemt šajā vietā citu darbinieku, taču, ja darbinieks ir atbrīvots pēc darbinieku skaita samazināšanas, tad darba devējs nevar atjaunot šo darba vietu vismaz gadu.
Lietuvieši ir palikuši aktīvāki, vairāk piedalās protesta akcijās. Piemēram, policisti rīkoja protestu akciju par algu paaugstināšanu, bet paši nevarēja piedalīties, jo akcijas notika darba laikā, tāpēc viņi bija pieaicinājuši dažādus cilvēkus (radiniekus, draugus, paziņas), kas piedalījās šajās akcijās. Akcijas izdevās un policisti panāca algu pielikumu. Ja akcijas notiek darbdienās, tad daudzi darbinieki, kuri strādā un netiek uz šo akciju, izmanto pusdienlaiku, lai piedalītos un atbalstītu akciju.
Lietuvā darbojas trīspusējā padome (Valdība, Darba devēju asociācija, Arodbiedrības), kurā skata valdības izstrādātos likumprojektus. Tikko bija precedents, kad valdība gribēja palielināt sociālā nodokļa likmi par 1%, gan darbiniekam, gan darba devējam. Tika izstrādāti normatīvie akti, lai to ieviestu, bet trīspusējā padome to neakceptēja.
Ļoti aktīvi Lietuvā darbojas Jauniešu padome, kas organizē dažādus pasākumus un aktivitātes jauniešiem. Viņu mērķis ir jauniešus informēt par arodbiedrību un tās nodarbošanos. Respektīvi, lai jauniešiem nevajadzētu sēdēt garlaicīgos semināros un klausīties lektoru uzstāšanos, viņiem tiek organizēti dažāda veida viņus interesējoši pasākumi, kuros tiek runāts par arodbiedrībām. Līdz ar to jauniešiem ir interesanti un viņi iesaistās arodbiedrībās un piesaista savus draugus un paziņas. Interesants likās konkurss par enerģētiku, kurā var piedalīties jaunieši līdz 35. gadiem. Šajā konkursā ir jāizpilda tests, kura aizpildīšana aizņem apmēram 6 stundas. Labākajiem 30 jauniešiem energo uzņēmumu vadības dāvina apmaksātu braucienu uz ārzemēm (šogad brauca uz Horvātiju un Itāliju).
Nākošajā dienā devāmies uz Kauņu, kur apmeklējām „Kaunos elektrinai” – siltumtīklu uzņēmumu. Tur mūs sagaidīja Lietuvas arodbiedrību konfederācijas Kauņas reģionālās iestādes vadītājs, VST (austrumu sadales tīkli) arodbiedrības vadītāja – Dalia Vilimaite un „Kaunos elektrinai” arodbiedrības vadītāja un arodaktīvisti. Kauņas reģionālās arodbiedrības vadītājs iepazīstināja ar arodbiedrību stāvokli Kauņas reģionā, stāstīja par viņu aktivitātēm.
Vislielākā interese mūsu arodaktīvistiem bija par VST arodbiedrības priekšsēdētājas stāstīto. Dalia mums izstāstīja, ka VST privatizēja "Maxima LT" 2003. gadā. Līdz ar to visu šo laiku darbinieku algas ir zemākas nekā „Lietuvos energija” darbiniekiem. Uzņēmumā VST netiek praktiski veiktas investīcijas, respektīvi, tika nopirkts uzņēmums un tā peļņa veiksmīgi tiek sadalīta starp īpašniekiem. Jāuzsver, ka šie veiklie darboņi ir apmēram 35 gadīgi 10 jaunieši ar labu (Šveices augstskolu) biznesa izglītību.
 Šogad viņiem beidzās koplīguma termiņš un līdz ar to tas bija jāpārslēdz. Uzņēmuma vadība neielaidās nekādās diskusijās ar arodbiedrības pārstāvjiem. Viņi piedāvāja noslēgt savu izstrādātu, darbiniekus nemotivējošu koplīgumu. Tāpēc Dalia uzaicināja uz arodbiedrības pārstāvju pārrunām par koplīguma jautājumiem konfederācijas pārstāvi Juozas. Viņš ieradās, bet darba devēja pārstāvji atteicās runāt par koplīguma jautājumiem, jo Juozas neesot viņu arodbiedrībā. Līdz ar to VST arodbiedrība nolēma pārtraukt jebkādas sarunas par koplīgumu un vērsās Starptautisko publisko pakalpojumu konfederācijā (PSI) ar lūgumu palīdzēt viņiem šajā lietā. PSI neatteica un uzrakstīja vēstuli VST darba devējam, kuras tekstā minēja, ja nenotiks konstruktīvs dialogs ar arodbiedrību, tad viņi būs spiesti vērsties Eiropas Komisijā, jo tā ir PSI sociālais partneris, ar sūdzību par VST uzņēmumu, kurā nenotiek sociālais dialogs. VST reakcija uz šo vēstuli bija pozitīva, tas nozīmē, ka patreiz tur ir noslēgts arodbiedrību apmierinošs koplīgums. VST darbiniekus neapmierināja algas, viņi streikoja un viņi panāca algu pielikumu vidēji apmēram par 100 LVL.
VST īpašnieki uzskata, ka darbinieks vienā vietā var strādāt 5. gadus, ja viņš strādā ilgāk, tad viņš degradējas. Diemžēl viņi enerģētiku salīdzina ar mārketingu, bet mēs droši vien varēsim pārliecināties par to vai šiem darboņiem ir taisnība, jo viņi VST uzņēmuma direktoru apmainīja vietām ar Eiro aptieku tīkla direktoru.
Nupat Lietuvā ir izveidots jauns uzņēmums LEO LT. Šis uzņēmums veidots kā patronāžas kompānija, par kuras meitas sabiedrībām kļuva trīs Lietuvas energokompānijas - valstij piederošie enerģētikas uzņēmumi "Lietuvos energija" un "Rytu skirstomieji tinklai", kā arī privātais VST. Savukārt VST bijušajiem īpašniekiem tagad pieder 30% akciju no šī lielā uzņēmuma un viņi ir tikuši pie iespējas piedalīties jaunās atomstacijas celtniecībā.
Tas kārtējo reizi apliecina vien to, ka enerģētikas uzņēmumiem ir jāpieder valstij, jo pietika ar 5. gadiem, lai Lietuva saprastu, ka ir jāatgūst VST uzņēmums, tas gan viņiem prasīja 30% akciju no LEO LT.
Brauciena laikā AK priekšsēdētājs Aivis Dišlers informēja par notikušo arodorganizācijā iepriekšējā periodā, kā arī atbildēja uz arodorganizatoru un uzticības personu uzdotajiem jautājumiem. Mājupceļā notika Galvenās uzticības personas darba aizsardzībā vēlēšanas, kuru rezultātā par Galveno uzticības personu darba aizsardzībā tika ievēlēts Imants Muižnieks.
Guvuši jaunus iespaidus un vielu pārdomām, atgriezāmies. Īpaši lielu pateicību jāizsaka Lietuvas brauciena namamātei Daliai Vilimaitei, kura bija parūpējusies, lai mūsu brauciens būtu veiksmīgs un lietderīgs.

 

Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv