Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Apdraudējums un šķēršļi vienotajā tirgū”

 

LV

 

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

 

INT/786

Apdraudējums un šķēršļi vienotajā tirgū

 

Briselē, 2017. gada 19. janvārī

 

 

Informatīvs paziņojums

(522. plenārā sesija)

 

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Apdraudējums un šķēršļi vienotajā tirgū” (pašiniciatīvas atzinums)

 

ATZINUMS: EESC-2016-01244-00-00-AS-TRA

 

 

1.             Reglamentā noteiktā kārtība

 

Juridiskais pamats

 

Reglamenta 29. panta 2. punkts

Pilnsapulces lēmums

 

21/01/2016

Atbildīgā specializētā nodaļa

 

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Specializētās nodaļas priekšsēdētājs

 

 

Martin SIECKER (NL-II)

Specializētās nodaļas darba organizēšana

 

 

27/01/2016

Izpētes grupa

priekšsēdētājs

Arno METZLER (DE-III)

“Apdraudējums un šķēršļi vienotajā tirgū”

 

 

ziņotājs

Oliver RÖPKE (AT-II)

 

 

locekļi

Pedro ALMEIDA FREIRE (PT-I)

 

 

Rose D'SA (UK-III)

 

 

Cinzia DEL RIO (IT-II)

 

 

Vladimíra DRBALOVÁ (CZ-I)

 

 

Benedicte FEDERSPIEL (DK-III)

 

 

Erik SVENSSON (SE-I)

 

 

Ferre WYCKMANS (BE-II)

 

 

 

ATZINUMS PIEŅEMTS specializētās nodaļas sanāksmē 2017. gada 13. janvārī ar 71 balsi par, 11 balsīm pret un 14 atturoties.

 

 

Eksperti

 

Frank EY         (ziņotājam)

Ivan VOLEŠ    (I grupai)

 

2.             Vispārīga informācija

 

Vienotais tirgus, jo īpaši tā īstenošana un ieviešana ikdienas dzīvē, ir tas, kas veido Eiropas Savienības tēlu sabiedrībā. Runāt par vienoto tirgu ir neizbēgami, kad runā par ES kopumā, par projekta mērķiem, tās dzīvotspēju, tā politisko identitāti, tā nākotni, paredzamo ilgumu un ilgtspēju. Vienotā tirgus mērķis ir neskaidrs, pagātnes skaidrību un reālismu ir aizstājusi sarežģītība un pretrunas, ko izraisa politiska tirgošanās un maldinošas informācijas sniegšana. Pirmajos pastāvēšanas gadu desmitos ES politika bija orientēta uz sabiedrības interesēm un uz kopējas labklājības telpu kā perspektīvu. Kopš šā gadsimta sākuma politiskā uzmanība pārvirzījās uz privātām interesēm, kā rezultāts ir taupības politika. Jāsecina, ka vienotais tirgus un ES nevar būt droši par nākotni. Pašreizējām un nākamajām prezidentvalstīm ir smagi jāstrādā, lai virzītos uz ES reformu un novērstu vairākus nopietnus politiskus, kultūras, likumdošanas, tehniskus un dabīgus šķēršļus, lai Eiropas Savienībai būtu nākotne.

 

Kopš 2000. gada ekonomikas izaugsme un administratīvā sloga samazināšana ir kļuvušas par jaunajiem t. s. neaizskaramajiem jautājumiem ES — neatkarīgi no tā, kā šo izaugsmi rada, pienācīgi nenovērtējot, vai visa šā “sloga” samazināšana ir pamatota, un vēl nebijušām priekšrocībām attiecībā uz uzņēmumu peļņu finanšu ieņēmumi sadalē. Sekas šai politikai, ko pieņem dalībvalstu līmenī un īsteno ES līmenī, ir eiroskepticisma palielināšanās. Attiecībā uz 2008. gada krīzi un tai sekojošām brīvajām ekonomikas tendencēm daudzi uzskata, ka ES ir daļa no problēmas, nevis tās risinājums. Lai atjaunotu uzticēšanos un pilsoņu ticību Eiropas projektam, ir jāatgriežas pie tādas politikas, kas balstās uz konsolidētā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu, kurā teikts: “Savienība izveido iekšējo tirgu. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu.”

 

Ar Vienotā tirgus novērošanas centra (VTNC) starpniecību INT specializētā nodaļa laika gaitā ir izstrādājusi vairākus atzinumus, kuros ir konstatētas tādas tendences vienotajā tirgū, kuri bija pretrunā šim Eiropas sociālajam modelim. Svarīgākie atzinumi ir šādi: “Akts par vienoto tirgu” (INT 548), “Uz iedzīvotājiem orientēta un viņiem tuva pieeja iekšējā tirgus politikas jautājumos” (INT 563), “Pakalpojumu vienotais tirgus” (INT 568), “Akts par vienoto tirgu — divpadsmit mehānismi” (INT 582), “Pašnodarbinātības statusa ļaunprātīga izmantošana” (INT 628), Vienotā tirgus akts II” (INT 655) un “Vienotā tirgus akts — trūkstošie pasākumi” (INT 688). Komitejai būtu jāizvērtē, vai šīs nevēlamās problēmas ir atsevišķi gadījumi vai daļa no tendences, kas tās nerisināšanas gadījumā nopietni apdraudēs vienoto tirgu.

 

3.             Atzinuma kopsavilkums

 

Vienotais tirgus ir liels sasniegums, un tas ir Eiropas integrācijas procesa pamatā. Vienotajam tirgum vajadzētu būt Eiropas labklājības stūrakmenim. Euro un Šengenas nolīguma ieviešanai bija būtiska nozīme vienotā tirgus izveidē. Tomēr gan euro, gan Šengenas līgums aizvien vairāk ir pakļauts spiedienam — daļēji arī valstu tuvredzīgo interešu dēļ —, un pietiekami daudz iedzīvotāju arvien vairāk apšauba to lietderību, arī tādēļ, ka Eiropas iedzīvotāji ir patiesi nobažījušies.

 

EESK pauž bažas par to, ka kopš finanšu krīzes ES vienotais tirgus nav piedzīvojis gandrīz nekādu izaugsmi. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai Eiropa vairāk pietuvinātos stratēģijas “Eiropa 2020” politisko mērķu sasniegšanai.

 

Šajā atzinumā EESK

 

-        uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uzņēmumu un darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti, kā arī ir nepieciešams apkarot negodīgas un nelikumīgas prakses turpināšanos pārrobežu pakalpojumu sniegšanas jomā un nodrošināt godīgu konkurenci arī uzņēmumu interesēs;

-        aicina nodrošināt labāku līdzsvaru starp tirgus ekonomikas brīvību un primārajos tiesību aktos noteiktajām sociālajām pamattiesībām;

-        atbalsta ES tiesību aktu efektivitātes pārbaudīšanu; tāpēc jo īpaši MVU interešu dēļ būtu jāpārbauda saskaņoto tiesību aktu nepieciešamība;

-        uzsver: ņemot vērā digitālā vienotā tirgus milzīgo izaugsmes potenciālu, tas būtu jānosaka par vienu no politiskajām prioritātēm. Juridiskās neskaidrības, kas pastāv attiecībā uz nodarbinātību, ekonomiku un patērētājiem, ir steidzami jāizvērtē un jānovērš;

-        aicina īstenot skaidrus reglamentējošus noteikumus par jauniem ekonomikas veidiem un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp dažādajiem sadarbīgās ekonomikas veidiem vienotajā tirgū, lai novērstu regulējumu nepilnības;

-        atgādina, ka nodokļu politikas regulējuma nepilnības rada negodīgu konkurenci vienotajā tirgū;

-        uzskata, ka vispārējas nozīmes pakalpojumiem ir liela nozīme sociālajā tirgus ekonomikā, un tie ir ļoti svarīgi visiem iedzīvotājiem. Šie pakalpojumi kā viena no ES kopīgajām vērtībām ir būtiski sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai. “Principos un nosacījumos”, ko ES var noteikt attiecībā uz šiem pakalpojumiem, būtu jāņem vērā iepriekšminētais uzdevums;

-        attiecībā uz publisko iepirkumu aicina ieviest pasākumus, kas apkarotu negodīgu praksi, kuras dēļ konkursa dalībnieki ir spiesti iesniegt piedāvājumus, kas neatbilst taisnīguma principam, un dažreiz neievērot attiecīgās valsts tiesību aktos spēkā esošās un praksē pieņemtās minimālās prasības attiecībā uz algu, turklāt šāda prakse daudzos gadījumos rada ievērojamu izmaksu pārsniegumu. Mērķis ir ieviest principu, kas paredz labākā, nevis lētākā piedāvājuma pieņemšanu.

 

_____________

Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv