Eiropas Elektronisko sakaru kodekss

 

LV

 

 

TEN/612

Eiropas Elektronisko sakaru kodekss

Briselē, 2017. gada 19. janvārī

 

Informatīvs paziņojums

(522. plenārā sesija)

 

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija)”

 

(COM(2016) 590 final - 2016/0288 (COD))

 

ATZINUMS: EESC-2016-05296-00-00-AS

 

1.             Kārtība

 

Komisija pieprasa atzinumu

 

14/09/2016

Juridiskais pamats

 

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants

 

Komitejas Biroja lēmums

 

20/09/2016

Atbildīgā specializētā nodaļa

 

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Specializētās nodaļas priekšsēdētājs

 

 

Pierre Jean COULON (FR-II)

Specializētās nodaļas darba organizēšana

 

 

28/09/2016 (rakstiskā procedūra)

Vienīgais ziņotājs

Jorge PEGADO-LIZ (PT-III)

 

 

 

 

ATZINUMS PIEŅEMTS specializētās nodaļas sanāksmē 2017. gada 11. janvārī ar 77 balsīm par, 2 balsīm pret un 4 atturoties.

 

 

 

Eksperts

 

Paulo FONSECA (ziņotājam)

 

2.             Komisijas dokumenta kopsavilkums

 

Kopš 2009. gada nozare ir būtiski attīstījusies, un tā paver aizvien lielākās iespējas tiešsaistes ekonomikas izplatībai. Papildus tam, ir mainījušās tirgus struktūras. Turklāt patērētāji un uzņēmumi aizvien vairāk paļaujas uz datu un interneta piekļuves pakalpojumiem, nevis telefoniju un citiem tradicionāliem saziņas pakalpojumiem. Šīs attīstības rezultātā ir radušies tāda veida tirgus dalībnieki, kas iepriekš nebija zināmi un kas konkurē ar tradicionālajiem telesakaru operatoriem.

 

Tajā pašā laikā ir palielinājies pieprasījums pēc augstas kvalitātes fiksētiem un bezvadu savienojumiem, un ir palielinājušies tiešsaistes satura pakalpojumu skaits un popularitāte, piemēram, mākoņdatošana, lietiskais internets, mašīnas–mašīnas (M2M) saziņa utt. Ir attīstījušies arī elektronisko sakaru tīkli. Kopumā, ņemot vērā jaunos lietojumus un darbības izmaiņas, pašreizējie noteikumi jāpielāgo jauniem uzdevumiem, kuri jāņem vērā, pārskatot reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā.

 

Šajā pārskatīšanā ir jāņem vērā digitālā vienotā tirgus (DVT) stratēģija Eiropai.

 

Saskaņā ar labāka regulējuma prasībām Komisija veica ex-post novērtējumu, kurā bija norādīts uz jomām, kurās iespējama vienkāršošana, bet neatsakoties no regulējuma mērķiem. Pašreizējais priekšlikums atbilst pašreizējiem noteikumiem šajā politikas jomā. Turklāt priekšlikums būs saskaņā ar citām ES politikas jomām, kas attiecas uz tirgus regulēšanu un patērētāju aizsardzību, kā arī nodrošinās piemērotus apstākļus privātiem ieguldījumiem, lai publisko finansējumu varētu mērķtiecīgi izlietot tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Visbeidzot priekšlikums būs saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS).

 

3.             Atzinuma kopsavilkums

 

EESK atzinīgi vērtē vispārējo pieeju, kas atspoguļojas Komisijas priekšlikumā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu, priekšlikuma savlaicīgumu, šā temata izskatīšanai izvēlēto pieeju un veidu, kādā Komisija ir kodificējusi un horizontāli pārstrādājusi četras spēkā esošās direktīvas (pamatdirektīvu, atļauju izsniegšanas direktīvu, piekļuves direktīvu un universālā pakalpojuma direktīvu), apvienojot tās vienā vienīgā direktīvā saskaņā ar normatīvās atbilstības (REFIT) mērķi.

 

EESK arī atbalsta priekšlikuma galvenos mērķus, ar kuriem paredzēts nodrošināt labāku interneta pieslēguma pieejamību visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem

 

EESK tomēr pauž nožēlu par lēmumu priekšlikumā neiekļaut privātuma direktīvu.

 

EESK kritiski vērtē arī to, ka Eiropas Komisija kā juridisko instrumentu nav izvēlējusies regulu, bet gan direktīvu. Regula būtu tieši piemērojama un nodrošinātu patērētāju augstāku aizsardzības līmeni, tādējādi veicinot vienotā tirgus integrāciju.

 

Ierosinātajā režīmā EESK atbalsta vairākus svarīgus aspektus, piemēram:

a)      uzmanību, kas pievērsta lietotāju ar invaliditāti iespējām piekļūt pakalpojumiem un nepieciešamībai labāk definēt galalietotāju tiesības;

b)      atbilstīgo formulējumu jauniem jēdzieniem un definīcijām, kas vajadzīgi tiesiskā regulējuma skaidrošanai un interpretēšanai;

c)      izmaiņas tirgus analīzes procedūrās un paraugprakses kodifikāciju;

d)      spektra koplietošanas vienkāršošanu 5G tīklos un galalietotāju plašāku piekļuve Wi-Fi pamatpieslēgumam;

e)      valstu regulatīvo iestāžu un citu kompetento iestāžu neatkarības stiprināšanu.

 

Taču EESK ļoti atturīgi vērtē un nopietni apšauba šādus aspektus, kas saistīti ar

a)      dažām universālā pakalpojuma jomā ieviestajām inovācijām, ar kurām pakalpojumi faktiski tiek aizstāti un no universālā pakalpojuma darbības jomas izslēgta virkne pienākumu, piemēram, saistībā ar taksofoniem, visaptverošiem tālruņa katalogiem un tālruņa uzziņu pakalpojumiem, tādējādi padarot neskaidru, kādu rezultātu Komisija vēlas panākt;

b)      definīciju “funkcionāla platjoslas interneta piekļuve”;

c)      paļaušanos uz palīdzību vai sociālo nodrošinājumu, kas atbrīvo pakalpojumu sniedzējus no šādiem pienākumiem;

d)      izvēlēto maksimālas saskaņošanas metodi, kas galalietotājiem nodrošina zemu aizsardzības līmeni;

e)      atsevišķu tiesību aktos noteikto pienākumu atcelšanu vai iepriekš noteikto tiesību vai garantiju ierobežošanu, aizbildinoties ar to, ka tās vairs nav vajadzīgas vai ka tās ietvertas vispārējās patērētāju tiesībās;

f)       nepietiekamu regulējumu attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem, kas līgumos ar lietotājiem tiek uzskatīti par negodīgu praksi;

g)      šā priekšlikuma neatbilstību Padomes vēlmei izveidot “Eiropas Elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju tiesību kodeksu”.

Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv