Eiropas pieredze

No 19.-23.maijam J.Stalidzāne bija komandējumā Tulūzā, Francijā, kur notika EPSU (Eiropas publisko pakalpojumu darbinieku konfederācijas) kongress. Tulūza tika izvēlēta par norises vietu, jo tieši te kādreiz radās pirmās arodbiedrības. Kongresā tika ievēlētas jaunas amatpersonas. Kongresā piedalījās 430 delegāti no 44 valstīm.

Visās Eiropas valstīs ir tendence privātajam kapitālam ienākt publisko pakalpojumu sfērā. Diemžēl faktiski visās valstīs situācija publisko pakalpojumu sfērā ir nelabvēlīga, jo tiek samazināts darbinieku skaits, pasliktinās pakalpojumu kvalitāte un pieaug pakalpojumu cenas. 

Lielbritānijā uzskata, ka publisko pakalpojumu sfērā nedrīkst veidoties kapitālisma diktatūra. Pasliktinās situācija sociālā dialoga veidošanā. Cenšas likvidēt visu valsts kapitālu sabiedrisko pakalpojumu sfērā, kas notika no 1978.gada līdz 1996.gadam. Arodbiedrībām asi protestējot, šis process ir piebremzējies. Arodbiedrības pieņēma un iesniedza valdībai Ētikas hartu, kas jāievēro reorganizējot – privatizējot sabiedrisko pakalpojumu sfēru. Ētikas hartā paredzēts, kādai jābūt pakalpojumu kvalitātei, darbinieku darba apstākļiem, kā arī jāatsakās no nenoteikta darba laika noteikumiem. Tikko tika panākts, ka valdība atzina, ka hartai ir zināms obligātums. Tad nozarē bija arī zināms arodbiedrības biedru pieaugums. Britu arodbiedrības centās noskaidrot, kāpēc darbinieki nestājas arodbiedrībās. Britu arodbiedrības ļoti uztrauc sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās veselības aprūpē, kurā ļoti trūkst darbinieku. Tikai 1/3 darbinieku ir pastāvīgie darbinieki. Arodbiedrības iebilst, ka lielajām korporācijām tiek piemērotas dažādas nodokļu atlaides, turpretim no ierindas darbiniekiem nekādas nodokļu atlaides netiek piemērotas.

Vācijas arodbiedrību galvenais jautājums ir darba samaksa. Tās uzskata, ka darba samaksu un darba tirgu nedrīkst diktēt tikai kapitāls un darba devēji. Arodbiedrības cīnās, lai privātajam kapitālam, kas ienāk sabiedrisko pakalpojumu sfērā, tiktu noteikti peļņas griesti un pieklājīgas algas darbiniekiem. Īpaši jācīnās starp milzīgo nevienlīdzību starp paaudzēm, starp mājsaimniecībām un jauniešu nodarbinātību. Arodbiedrības protestē pret brīvās tirdzniecības līgumu pakalpojumu sfērā ar ASV un Kanādu. Arodbiedrības savā cīņā aktīvi iesaista politiķus. 70% gadījumu, kad šos pakalpojumu līgumus iegūst lielās korporācijas, veidojas t.s. strādājošie nabagi. Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā uztrauc situācija veselības aprūpē, kas kļūst arvien dārgāka. Vācijā veselības aprūpes nozarē trūkst ap 25% personāla. Pašreiz arodbiedrības uzrunā valdību, lai tā saprastu, ka viens darbinieks nevar kvalitatīvi veikt divu vai trīs cilvēku darbu vienlaikus.

Diemžēl arī Francijā, veicot reorganizācijas un privatizāciju, netiek ievērota galvenā prasība par medicīnas pakalpojumu kvalitāti, bet tiek ņemti vērā tikai ekonomiskie aprēķini. Ļoti daudzas slimnīcas faktiski pieder bankām, jo iestādes nespēj atdot kredītus, savukārt bankas medicīnas kvalitāte neinteresē.

Pārsteidzoša izrādījās arī Zviedrijas pieredze, kuri norāda, ka viņiem ir 13 miljoni strādājošo nabagu. Zviedrijā domā par jauniešiem. Viņi par valsts līdzekļiem var mācīties līdz 18 gadiem, ja nav darba, var iesaistīties apmācību grupās un saņemt 470 eiro mēnesī. Arodbiedrības cītīgi strādā, lai par to biedriem piesaistītu vairāk darbiniekus.

Noklausoties visas valstis, pieņemot rezolūcijas, varēja izdarīt secinājumus, ka problēmas Eiropā ir kopējas. Tāpēc arī tapa 20 rezolūcijas, kuras kongress pieņēma. Tika debatēts arī par enerģētiku. Atzina, ka energosistēmu reorganizācija atbilstoši ES direktīvām bijusi bez ieguvumiem. Zaudētas 1/3 darba vietas. Zaļo enerģiju varētu ievest, ja tas dotu kvalitātes pieaugumu, tarifa pazeminājumu un darba vietu pieaugumu.

Visām arodbiedrībām jābūt savam viedoklim un tad jārada kopējais viedoklis, ar kuru vērsties pie ES komisijām, komisāriem un ieinteresēto valdību vadītājiem. Protams, visu dzirdēto izklāstīt nevar, taču tas deva labu impulsu turpmākajam darbam.

Arodbiedrībai un katram biedram jāsaprot, ka uz paplātes saldu „kafiju” mums neviens nepienesīs. Tāpat kā visās citās 44 valstīs intensīvi jāstrādā, lai panāktu to, ka nedrīkst būt „strādājoši nabagi”, nedrīkst būt darba līgumi bez konkrēta darba laika. Sabiedriskajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem par pieņemamu cenu un labā kvalitātē. Beigsim nenormālo globalizāciju, tas nedod sociālās garantijas, tas neveicina kulturāla, izglītota, atbildīga cilvēka veidošanu. Tāds bija viens no galvenajiem kongresa secinājumiem.

Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv