11.01.2021. Par darba koplīguma projekta priekšlikumiem
11.12.2020. LAB "Enerģija" 7.Kongresa rezultāti
20.12.2019. Labākā dalīborganizācija 2019
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
SOC/542
Eiropas sociālo tiesību pīlārs
Administratori |
Johannes KIND, Judite BERKEMEIER un June BEDATON |
Dokumenta datums |
19/01/2017 |
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Apspriešanās sākšana par Eiropas sociālo tiesību pīlāru”
[COM(2016) 127 final]
Ziņotāji
Jacek KRAWCZYK
Gabriele BISCHOFF
Luca JAHIER
Apspriešanās |
Eiropas Komisija, 08/03/2016 |
Juridiskais pamats |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants |
|
|
Pilnsapulces lēmums |
15/03/2016 |
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa |
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa |
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē |
10/01/2017 |
Pieņemts plenārsesijā |
DD/MM/YYYY |
Plenārsesija Nr. |
… |
Balsojuma rezultāts |
…/…/… |
Priekšvārds
LES 3. pants: “Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu.”
Šajā atzinumā izklāstīts Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas sākotnējais ieguldījums, veidojot to, kas vēlāk var būt Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Atzinumā izmantotas bagātīgās un daudzveidīgās diskusijas, ko Komiteja organizēja 28 dalībvalstīs un kas rada šā atzinuma pievienoto vērtību. Komiteja uzsver, ka pīlārs jāizstrādā visciešākajā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, tostarp sociālajiem partneriem, visos līmeņos. Komiteja arī uzsver, ka vajadzīga lielāka skaidrība par to, kāds šis pīlārs galu galā ir paredzēts, kā arī skaidrāk jānosaka tā darbības joma.
Komiteja uzskata, ka pīlāram jābūt pozitīvam projektam attiecībā uz ikvienu iedzīvotāju un ka tas jāattiecina uz visām dalībvalstīm, vienlaikus atzīstot, ka eurozonai varbūt ir vajadzīgi īpaši instrumenti/mehānismi. Komiteja ir pārliecināta, ka nodarbinātības nākotne — līdz ar visām iespējām un problēmām, kas ar to saistītas —, jānosaka par galveno prioritāti visās debatēs saistībā ar minēto pīlāru.
5.1 EESK no 2016. gada 2. septembra līdz 2. novembrim visās dalībvalstīs rīkoja debates ar organizētu pilsonisko sabiedrību. Debates koordinēja trīs EESK locekļi (“trijotne”) no attiecīgās valsts, bieži tas notika sadarbībā ar Eiropas Komisiju (15 debates) vai valsts Ekonomikas un sociālo lietu padomi (7 debates). Debatēs piedalījās dalībnieki no dažādām darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī (retāk) no akadēmiskajām aprindām. Pavisam 28 debatēs piedalījās gandrīz 1800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
5.2 Lielākajā daļā debašu tika apspriests galveno jautājumu kopums. Tika diskutēts par dažādiem jautājumiem, kuri atspoguļo atšķirīgās dalībvalstu tiesību sistēmas, prioritātes un apstākļus. Pēc debatēm koordinatoru trijotne sagatavoja ziņojumus par dalībvalstīm, kuros vairumā gadījumu tika iekļauti secinājumi un/vai ieteikumi. Orientējošie jautājumi bija šādi.
1) Kādas, jūsuprāt, ir vissteidzamāk risināmās ekonomikas un sociālās problēmas Eiropā un jūsu valstī? Kas ir nepieciešams, lai risinātu šīs problēmas?
2) Vai, jūsuprāt, sociālo tiesību pīlārs ir vajadzīgs, un, ja tas tā ir, kā šis pīlārs būtu jāveido, lai risinātu galvenās sociālās un ekonomiskās problēmas Eiropā un jūsu valstī?
3) Kā, atjauninot ES darba tirgus stratēģiju, varētu nodrošināt uzņēmumiem, darba ņēmējiem un darba meklētājiem vajadzīgo elastīgumu un drošību? Kā šajā procesā varētu ņemt vērā dažādus svarīgus jautājumus, piemēram, jauno realitāti, ko rada pieaugošā digitalizācija ekonomikas un darba tirgū, iedzīvotāju novecošanas problēmu un nepieciešamību atvieglot pāreju no izglītības sistēmas uz darba tirgu?
4) Kā var nodrošināt sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju un noteikt pieejamo resursu izmantošanas prioritātes, lai tos izmantotu efektīviem, atbilstošiem un nepieciešamiem sociālajiem ieguldījumiem un pakalpojumiem? Kāda ir dažādo dalībnieku nozīme?
5) Kā Eiropas sociālo tiesību pīlārs var atbalstīt ekonomisko un sociālo konverģenci visā Eiropā?
6) Kas vajadzīgs, lai Eiropā veicinātu un uzturētu saliedētu sabiedrību?
5.3 Komitejas locekļu trijotnes sagatavoto valsts ziņojumu secinājumos/ieteikumos atklājās, ka dažādās debatēs tika izvirzītas vairākas kopīgas tēmas/temati. Tās ir apkopotas šajā atzinuma sadaļā.
5.3.1 Par Eiropas sociālo tiesību pīlāra darbības jomu un formātu:
5.3.2 Galvenās secinājumos/ieteikumos izvirzītās tēmas, kas saistītas ar Eiropas Komisijas provizorisko ESTP izklāstu:
5.4 Secinājumos/ieteikumos arī atklājās, ka galvenās viedokļu atšķirības bija jautājumā par to, vai ESTP būtu jāparedz likumdošanas pasākumi. Šajā ziņā dalījās gan vienas valsts, gan dažādu valstu dalībnieku uzskati, un viņu atšķirīgos viedokļus pauda darba devēju pārstāvji, kuri (parasti) neatbalsta ierosinājumu par papildu tiesību aktiem, un arodbiedrību pārstāvji, kuriem (parasti) ir pretējs viedoklis.
Briselē, 2017. gada 10. janvārī
Pavel Trantina, Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētājs
[1] Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2016. gada 8. marta vēstule EESK priekšsēdētājam Georges Dassis.
[2] Saskaņā ar EESK terminoloģiju jēdziens “pilsoniskā sabiedrība” attiecas uz “organizētu pilsoniskās sabiedrības pārstāvību”. OV C 329, 17.11.1999., 30. lpp. un OV C 193, 10.7.2001., 117. lpp.
[3] Sk. 1. zemsvītras piezīmi.
[4] Valsts mēroga debates Īrijā, Latvijā, Portugālē un Spānijā.
[5] LES 3. pants: “Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”.
[9] EESK atzinums “Programma 2030. gadam: Eiropas Savienība, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē”, vēl nav publicēts.
[11] Direktīva, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (2000/43/EK)
[12] Vairākās dalībvalstu mēroga debatēs, piemēram, Slovēnijā, tika uzsvērts, ka liela nozīme ir jauniešu līdzdalībai dialogā.
[13] Valsts mēroga debates Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā, Beļģijā, Grieķijā, Slovākijā, Slovēnijā un Horvātijā.
[14] Valsts mēroga debates, piemēram, Kiprā, Beļģijā un Nīderlandē.
[15] Valsts mēroga debates, piemēram, Somijā un Ungārijā.
[17] “Jaunu prasmju un darbavietu programma”, COM(2010) 682 final.
[20] Valsts mēroga debates, piemēram, Bulgārijā, Latvijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā.
[21] Valsts mēroga debates Dānijā, Somijā un Ungārijā.
[23] Valsts mēroga debates Austrijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Horvātijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Ungārijā, Luksemburgā, Polijā, Slovākijā un Spānijā.
[24] Valsts mēroga debates, piemēram, Bulgārijā.
[31] Valsts mēroga debates Kiprā, Igaunijā, Somijā, Ungārijā, Īrijā, Latvijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.
[32] Valsts mēroga debates, piemēram, Ungārijā.
[34] Sk., piemēram, Frey and Osborne 2013: The Future of employment :How susceptible are jobs to computerisation un Breughel 2014: The computerization of work.
[35] Padome 2016. gada 21. un 22. novembrī panāca politisku vienošanos par ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (iepriekš “Prasmju garantija”).
[41] Jautājums izskatīts Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, piemēram, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, un arī Francijā.
[42] Studies on Growth with Equity, Building a Social Pillar for European convergence, International Labour Organization, 2016.
[43] Valsts mēroga debates, piemēram, Somijā un Dānijā.
[45] Valsts mēroga debates, piemēram, Somijā, Slovēnijā, Maltā, Īrijā, Polijā un Igaunijā.
[46] Valsts mēroga debates Čehijas Republikā.
[49] EESK ziņojums “Romu kopienas labāka iekļaušana, īstenojot pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas” (2014. gads).
[51] Sociālās aizsardzības pārraudzības instruments (SAPI) — Sociālās aizsardzības komitejas ziņojums par nozīmīgākajām sociālajām problēmām un galvenie vēstījumi, 12606/16.
[53] EESK nostājas dokuments par pētniecību un inovāciju ES (EESC-13-19-EN).
[64] OV C 170, 5.6.2014., 23. lpp (Darba devēju grupa šo atzinumu neatbalstīja; sk. www.eesc.europa.eu/resources/docs/statement-minimum-income.pdf).
[65] Valsts mēroga debates, piemēram, Bulgārijā, Īrijā, Rumānijā un Spānijā.
[66] 2015. gada Padomes secinājumi par sociālo pārvaldību iekļaujošai Eiropai (Council document 14129/15) un Sociālās aizsardzības pārraudzības instruments (SAPI) – Sociālās aizsardzības komitejas ziņojums par nozīmīgākajām sociālajām problēmām un galvenie vēstījumi (Council document 12606/16).
[67] Sk., piemēram, OV C 117, 26.4.2000., 52. lpp.; OV C 318, 23.12.2009., 22. lpp.; OV C 229, 31.7.2012., 44. lpp.; OV C 458, 19.12.2014., 14. lpp.; INT/735 Sociālās uzņēmējdarbības projekts. Sociālās ekonomikas svarīgā nozīme tika apspriesta arī vairākās valsts mēroga debatēs, piemēram, Bulgārijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Portugālē un Spānijā.
[69] Tostarp invaliditātes, ilgtermiņa aprūpes, bērnu aprūpes pabalstiem.
[70] Veselības aprūpes un slimības pabalsti, bezdarbnieka pabalsti, vecuma pabalsti, darba traumas pabalsti, ģimenes pabalsti, maternitātes pabalsti, invaliditātes pabalsti un apgādnieka zaudējuma pabalsti.
[71] Uz skaidrības trūkumu tika norādīts daudzās dalībvalstīs, un dažas pilsoniskās sabiedrības grupas pauda bažas, ka tam varētu būt bumeranga efekts. Ja tiek sniegtas cerības, kas netiks piepildītas, var rasties vēl lielāka neuzticēšanās un neapmierinātība.
[72] LES 3. pants, LESD 9. pants, LESD X sadaļa un Pamattiesību harta.
[74] Valsts mēroga debates Austrijā, Bulgārijā, Itālijā, Nīderlandē un Rumānijā.
[76] LESD 9. pants.
[83] Sk., piemēram, In-depth employment analysis.
[86] OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp. par Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu elastīgāku piemērošanu attiecībā uz atsevišķiem publiskiem ieguldījumiem.
[89] Valsts mēroga debates, piemēram, Somijā un Francijā.
[91] Eiropas sociālo tiesību pīlārs — Nodarbinātības komitejas (EMCO) un Sociālās aizsardzības komitejas (SPC) kopīgais atzinums 12605/16, ko apstiprinājusi EPSCO padome 2016. gada 13. oktobrī.
[92] Valsts mēroga debates, piemēram, Rumānijā.