Par EPSU izpildkomitejas sēdi

4.-5.novembrī notika EPSU (Eiropas publisko pakalpojumu arodbiedrību konfederācijas) izpildkomitejas sēde, kurā tika sagatavoti pasākumu plāni, lai varētu izpildīt kongresā pieņemtos lēmumus un rezolūcijas. Paralēli tam notiek pasākumi, lai saskaņotu arodbiedrību rīcības ar Eiropas parlamentu, tā komisijām un komisāriem.

 

Visas arodbiedrību konfederācijas pieņēmušas lēmumus stiprināt arodbiedrību tiesības ES direktīvās, reģionu likumos, katras valsts likumos. Jācīnās pret vairāku valstu centieniem ar likumu aizliegt streikus. Arodbiedrību konfederācijas iestājas, lai valsts un pašvaldību iepirkumu nolikumos iekļautu sociālos nosacījumus (darba līgumu veidi, darba samaksas jautājumi, darba drošības jautājumi). Šiem nosacījumiem jābūt paredzētiem likumos. Arodbiedrības uzskata, ka sociālajā dialogā jāiesaista arodbiedrības, lai ievērotu cilvēktiesības un veicinātu valstu ekonomisko attīstību.

 

Pašlaik notiek sarunas par darba laika direktīvu. Arodbiedrības kategoriski iebilst pret to, ka darba līgumos cenšas nenoteikt konkrētu darba laika veidu, tā vietā ietver slīdošu darba laiku. ES līmenī tiek aizstāvēti noteikumi, ka par virsstundu darbu ir jāsaņem 100% piemaksa. Aktualizējies ir jautājums par darbinieku sliktu darba kvalitāti, pildot darbu virsstundās. Notiek sarunas ar Komisiju, ka nevar būt vienlīdzīgi kvalitātes nosacījumi pamatlaikā un virsstundu darba laikā.

 

Eiropas Komisija oktobrī pirmo reizi par sociālajiem jautājumiem iekļāva investīciju palielināšanas tēmu valsts sektorā (medicīnā, izglītībā u.c.). EK vadītājs Junkers mutiski solīja 300 miljardus €. Ļoti būtisks jautājums ir par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu un ASV publisko pakalpojumu sfērā. Pastāv bīstamība, ka lielie  ASV un Kanādas koncerni pilnīgi izspiedīs nacionālās valsts un individuālās pakalpojumu firmas. Anglijas valdība un arodbiedrības ir kategoriski pret šo līgumu slēgšanu. Diemžēl nav skaidri zināmi šo līgumu teksti. Arodbiedrības un nacionālās valdības nevar veikt teksta ekspertīzi, lai varētu precīzi kaut ko saprast un lai pēc tam nebūtu bezgala daudz tiesvedību pret valstīm. Argumentē, ka līguma teksts ir slepens, tādēļ daudzas valstis to atsakās ratificēt. Turklāt Lisabonas līgumā ir ierakstīts, ka sabiedrībai ir tiesības piekļūt informācijai. Daudzas valstis ir pret šāda līguma parakstīšanu, jo kompānijām nav nekādas atbildības pret nacionālajām valstīm un nav iespējams plānot nekādas investīcijas no valsts. Nīderlandē veikta cilvēku aptauja par šo jautājumu, jau 800`000 iedzīvotāji ir parakstījušies pret to. Austrija uzskata, ka vajag daudz laika oficiālajam viedoklim. Nav nekāda priekšstata par to, kāda būs ietekme uz darba vietām, darba apstākļiem un brīvu pieeju pakalpojumiem. Nevar pieļaut, ka sabiedriskajā sektorā 60% būs globālā produkta. Apspriežot šo jautājumu Ženēvā piedalījās 140 valstis un tās bija pret slepena līguma parakstīšanu.

 

Tika pieņemts lēmums, ka arodbiedrībām jābūt novilktām sarkanajām līnijām katrā valstī par nodarbinātību un jauniešu nodarbinātību, par normālu darba laiku, neveicināt elastīgas nodarbinātības izplatību un nepilno darba laiku. Nereāli ir  arī pakalpojumu sfērā atalgojumu saistīt ar darba ražīgumu, jo tad nav kvalitātes. Darba samaksai ir jābūt atbilstoši veiktajam darbam un dzīves dārdzībai. Jāveic sociālā dialoga stiprināšana visos līmeņos ES, atsevišķu valstu, reģionu, pašvaldību, nozaru līmenī. Līgumam ar ASV un Kanādu par pakalpojumiem jābūt pieejamam tā tekstam visās valodās pirms tā parakstīšanas un ratificēšanas.

 

LAB „Enerģija” priekšsēdētāja J.Stalidzāne

Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv