Sabiedrisko pakalpojumu Eiropas darbinieku arodbiedrību sarunas par kolektīvajiem līgumiem un nacionālajām vienošanās

Vācija

Pēc arbitrāžas komisijas nelabvēlīgajām rekomendācijām,  Vācijas arodbiedrības turpina konsultācijas ar biedriem vai piekrist valdības piedāvājumam nepārskatīt darba samaksas paaugstināšanu un sociālās palīdzības paaugstināšanu darbā ar bērniem. Prasībās bija arī obligāti pārskatīt darba samaksas paaugstināšanas līmeni, jo pieaug darba slodze. Darba devēji pieņēma dažus nelielus uzlabojumus sociālās sfēras pakalpojumu apmaksā, bet pakalpojumus darbā ar invalīdiem un bērniem netika iekļauti šajā sarakstā.

 

Slimnīcu darbinieki turpina streiku sakarā ar kadru trūkumu slimnīcās un esošo darbinieku pārslodzi. 96% arodbiedrību biedru nobalsoja par visaptveroša streika organizēšanu, lai panāktu slimnīcas darbinieku štatu palielināšanu. Arodbiedrības no 2013.gada aicina noslēgt vienošanos par minimālo kadru nodrošinājumu slimnīcās. Slimnīcu vadība apgalvo, ka kadru nodrošinājums ir politisks jautājums. Papildus kadri prasa papildus līdzekļus. Arodbiedrības ir pierādījušas, ka slimnīcu ienākumi atļauj nokomplektēt pilnu štatu darbinieku.

 

Streiks sākās 22.jūnijā un ir jau otrais šajā gadā, aprīlī notika divu dienu brīdinājuma streiks. 24.jūnijā Vācijas arodbiedrības pusdienu laiku izmantoja, lai pievērstu uzmanību kadru politikai. Tūkstošiem medicīnas darbinieku izgāja ielās ar plakātiem, ka medicīnas nozarē ir nepieciešams pieņemt 162 tūkstošus darbinieku, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, lai nestrādātu virsstundas, lai nebūtu vajadzīgas pārslodzes un stresa. Arodbiedrības turpinās prasīt, lai valdība sagatavo likumprojektu par nepieciešamo darbu nodrošinājuma līmeni veselības aprūpē.

 

Nīderlande

Nīderlandes pakalpojumu nozares arodbiedrības FN un CNN vāca parakstus, lai pārtrauktu darbinieku skaita samazināšanu sociālo pakalpojumu sfērā. Nepilnu divu nedēļu laikā savāca 300`000 parakstu, bet līdz 19.jūnijam, kad petīciju nodeva valdībai, to bija parakstījuši 736`759 cilvēku. Tajā pašā laikā FN arodbiedrība iebilst pret to, ka tiek plānots samazināt 650 darba vietas un samazināt darba algu par 30% palikušajiem darbiniekiem. Darbinieki organizēja 4 dienu akciju četrās pilsētās sākot ar 22.jūniju.

 

Tiesā izskatīja jautājumu par medicīnas darbinieku atvaļinājumu naudām. Gan Eiropas tiesā, gan Hāgas tiesā tika nolemts, ka medicīnas darbinieku atvaļinājuma aprēķinā jāiekļauj kompensāciju par jebkuru darbu, kas ir ārpus maiņas. Šis tiesas lēmums ļoti iepriecināja medmāsas un slimnieku kopējas, kuras nestrādā maiņās, bet saņem tikai pamatalgu savā atvaļinājuma laikā. Tagad viņi var pieprasīt šo piemaksu par 5 iepriekšējiem gadiem.

 

Valsts sektora darbinieki turpina protestus par koplīgumu noslēgšanu, paredzot darba algu pieaugumu vairāk 0,5% ko sola valdība, jo četru gadu laikā algas bija iesaldētas, tāpēc arodbiedrības prasa algu pieaugumu par 3%, prasa uzlabot darba vidi un samazināt darba līgumus bez konkrētiem nosacījumiem darba laikam, algai. Tiek izmantotas dažādas protesta metodes. Muitas darbinieki veiks pilnīgi visas preces pārbaudes uz Roterdamas ostu un 6.jūlijā lidostu Siphol, kas novedīs pie milzīgām rindām, bet 18.jūlijā vairāki simti cietuma uzraugu un nodokļu inspekcijas darbinieku piedalīsies demonstrācijās Amsterdamā.

 

Eiropa

EKP kritizē 5 prezidentu ziņojumu. EKP galvenais sekretārs uzstājās ar asu kritiku pret šo ziņojumu. Ziņojums, kuru sagatavoja Eiropas Komisijas, Centrālās bankas, Eiropas padomes, Eirogrupas un Eiroparlamentu prezidenti, paredzēta ciešāka ekonomiskā un valūtas savienība un tiek uzsvērta ideja par nacionālo padomju konkurētspēju, lai citas valstis sekotu un izteiktu priekšlikumus par darba algām nacionālajām padomēm. Tas, protams, būtiski grauj sociālo partneru autonomiju un uzsver Eiropas investīciju galveno lomu darba algu noteikšanā, bet netiek veiktas nopietnas darbības, lai reformētu finansu sektoru, kurš bija galvenais iemesls ekonomiskajai un finansu krīzei.

 

Ukraina

Arodbiedrības panāca samierināšanos ar valdību, ka tiks pārtraukta arodbiedrības līderu izsekošana pēc tam, ka pēc vairāku nedēļu piketēšanas tomēr tika sāktas sarunas par darba algām, pensijām un cenām pirmās nepieciešamības precēm. Starptautiskā pakalpojumu sniedzēju arodbiedrība atbalstīja Ukrainas arodbiedrības un pieprasīja izbeigt arodbiedrības līderu vajāšanu.

 

Lielbritānija

Nacionālās galerijas atbalsta streiku, ko organizēja valsts darbinieku arodbiedrība. PCS pret ārpakalpojuma ieviešanu Nacionālās galerijas darbiniekiem. Tā atrodas Londonas centrā, 400-600 darbinieku pakļauti ārpakalpojumam. Viņi organizē 10 dienu streiku, bet kopējais streika laiks sasniedzis 45 dienas. Jautājums par galerijas privatizāciju tiek lemts parlamentā. Arodbiedrība kontaktējās ar galerijas jauno direktoru, lai atrisinātu strīdu. Darba tribunāls noteicis, ka jāatjauno darbā PCS arodbiedrības atbrīvotais pārstāvis, bet galerijas vadība atsakās. Tribunāla lēmumā paredzēts, ka viņam jāsaņem pilna darba alga un visas piemaksas līdz gada beigām, kad notiks tiesas noklausīšanās procedūra.

 

Beļģija

Veselības aprūpes sektora arodbiedrības protestē saistībā ar kadru trūkumu un finansēšanu. Viņi izgāja Briseles ielās, lai pievērstu valdību uzmanību un brīdinātu, ka šādi protesti atkārtosies, ja valdības neatrisinās finansējuma un kadru jautājumu veselības aprūpē. Arodbiedrības cer rudenī uzsākt sarunas par darba samaksu, kvalitātes nodrošinājumu un pietiekošu finansējumu darba vietām veselības aprūpes iestādēs.

 

Itālija

Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības pieprasa sarunas par reformām. 4 lielās arodbiedrības izvirzījušas precīzas prasības valdībai pirms lielajām 1., 2., 3.jūlija reģionālajām akcijām. Arodbiedrības uzskata, ka pašreizējā un iepriekšējā valdība nespēja veikt nopietnas reorganizācijas, bet tā vietā iesaldēja koplīguma sarunas no 2010.gada, samazināja 222`000 darba vietas.

 

Arodbiedrības uzskata, ka reformām jābūt efektīvām tikai tad, ja tās notiks sarunu ceļā. Arodbiedrības gatavas iesaistīties tādās sarunās, kas aptvertu visus aspektus – gan sagatavošanos, gan iepirkumus līdz darba organizācijas un nodrošinājumam nozarē. Arodbiedrības pieprasa izbeigt sociālo dempingu un ieviest vienotu darba samaksu par vienādu darbu kā valsts tā privātajās kompānijās.

 

Čehija

Arodbiedrības plāno 16.septe4mbrī organizēt mītiņu Prāgā, protestējot pret zemajām algām un pieprasa 2016.gadā strādāt ar valdību par ekonomikas atdzīvināšanu republikā, par darba vietu radīšanu.

 

Francija

Arodbiedrības mobilizē savus spēkus par darba aizsardzības pasākumu saglabāšanu, par darba apmaksu un darba laika saglabāšanu esošajās robežās. 25.jūlija  notiks streiks par medicīnas darbinieku darba algu paaugstināšanu, jo tagad Parīzes slimnīcās plāno pagarināt normālo darba laiku.

 

Somija

Starpnozaru vienošanās pagarināta uz 3 gadiem. Trīs konfederācijas vienojušās pagarināt robežvienošanās, kas bija noslēgtas 2013.gadā, jo darba algas pieauga par 0,43%, bet ne mazāk kā par 16 eiro mēnesī darbiniekiem, kam darba alga zemāka par 3720 eiro mēnesī.

 

 

Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv